Novembris 4, 2026
Bieža automašīnu pircēju kļūda: rēķina līzinga maksājuma apmēru, bet aizmirst par citiem būtiskiem izdevumiem
/My_Bee_Hero_clean_1360x607_fa105048b1.jpg)
Izdevumi par automašīnu nebeidzas ar pirkuma līguma parakstīšanu, un ikmēneša līzinga maksājums ir tikai aisberga redzamā virsotne – gan pērkot jaunu modeli salonā, gan lietotu, patiesās automašīnas izmaksas atklājas vēlāk. Eksperti novērojuši, ka budžets jaunai automašīnai bieži tiek plānots, vērtējot tikai ikmēneša līzinga vai kredīta maksājumu, un iesaka reāli aprēķināt vismaz prognozējamos obligātos izdevumus.
Eiropas automašīnu tirgus pētījumi liecina, ka pirmajos četros automašīnas ekspluatācijas gados lielāko daļu no kopējām tās turēšanas izmaksām veido vērtības zudums, finansējuma procenti, tehniskā apkope, riepas un apdrošināšana.
Jaunas automašīnas īpašnieku no lielākās daļas negaidītu remonta izdevumu pasargā ražotāja garantija. Tā parasti ir spēkā 2–3 gadus, lai gan daži ražotāji piedāvā arī 5–7 gadu vai pat ilgāku garantiju. Tomēr tā nepasargā no regulāriem automašīnas apkopes izdevumiem.
Gadā nobraucot aptuveni 15–20 tūkst. kilometru, pēc dažādu automašīnu ražotāju norādītajām cenām Lietuvā plānotajiem tehniskās apkopes darbiem – motoreļļas un filtru maiņai, kā arī citām ražotāja paredzētajām pārbaudēm – parasti jāatvēl aptuveni 300–600 eiro. Precīza summa ir atkarīga no automašīnas modeļa, dzinēja tipa un izvēlētā servisa. Vienā gadā šie izdevumi var būt mazāki, bet citā – pat divreiz lielāki.
Saskaņā ar Vācijā veiktā pētījuma „DAT Report 2025” datiem līdz trīs gadus vecu automašīnu tehniskās apkopes darbiem vidēji tika iztērēti 282 eiro gadā.
Novecojot automašīna prasa arvien vairāk
Iegādājoties lietotu automašīnu, īpaši vecāku vai ar lielāku nobraukumu, finanšu dinamika būtiski mainās. Pēc rūpnīcas garantijas beigām regulāras automašīnas apkopes nozīme nekur nepazūd, un no savas kabatas nākas maksāt ne tikai par nolietojušos detaļu nomaiņu, bet arī par negaidītu bojājumu novēršanu.
Saskaņā ar jau minētā „DAT Report 2025” datiem Vācijā 3–6 gadus vecu automašīnu tehniskās apkopes darbiem vidēji tika atvēlēti 460 eiro gadā. Savukārt Nīderlandē, kā liecina 2025. gada „BOVAG-RAI Aftersales Monitor” ziņojums, vienas automašīnas tehniskajai apkopei un remontam autoservisos vidēji nācās iztērēt 715 eiro gadā.
Automašīnu remonta uzņēmuma „Turbobaltic” vadītājs Mantas Musnikas novērojis, ka pircēju gaidas nereti nesakrīt ar realitāti. Tāpēc, plānojot budžetu, jau iepriekš ir jāparedz finanšu rezerve ne tikai kārtējai ekspluatācijai, bet arī iespējamiem lielākiem darbiem.
„Mana pieredze rāda, ka no ārzemēm ievestajām automašīnām nereti ir dažādi defekti – sākot ar cieto daļiņu filtra problēmām un beidzot ar nepieciešamību pēc nopietna dzinēja remonta. Pērkot lietotu automašīnu, jārēķinās ne tikai ar ierastajiem izdevumiem, bet arī ar iespējamiem remontiem. Vienam autovadītājam gadā var pietikt ar dažiem simtiem eiro, bet citam nāksies ieguldīt krietni vairāk. Visdārgāk var izmaksāt ātrumkārbas, dzinēja, turbīnas vai tā paša cieto daļiņu filtra remonts,” stāsta M. Musnikas.
Mēģinājums ietaupīt var izmaksāt vēl dārgāk
Kā norāda eksperts, lai izvairītos no četrciparu summām autoservisā, ir svarīgi ievērot profilaktiskās apkopes ieteikumus.
„Motoreļļu ieteicams mainīt katru gadu vai ik pēc 10 tūkst. kilometru. Eļļas un filtru maiņa izmaksā aptuveni 200–250 eiro, bet, atliekot šo apkopi, pastāv risks saskarties ar krietni dārgākām sekām – vēlāk var nākties remontēt turbīnu vai pat veikt dzinēja kapitālremontu,” brīdina „Turbobaltic” vadītājs.
Lietuvas Inženierijas koledžas (LIK) un Kauņas Tehnoloģiju universitātes (KTU) docents, transporta inženierijas un tehniskās apkopes eksperts Dr. Ramūnas Skvireckas brīdina, ka šādi mēģinājumi ietaupīt galu galā beidzas ar nopietnu finanšu šoku.
Pēc eksperta domām, patiess ietaupījums ir stingra apkopes intervālu ievērošana un ātra reaģēšana uz mazākajām izmaiņām automašīnas uzvedībā uz ceļa.
„Var piedzīvot katastrofālus bojājumus. Tie var tik smagi ietekmēt īpašnieka budžetu, ka automašīnu dažkārt pat vairs neatmaksājas remontēt,” saka R. Skvireckas.
Meklē alternatīvas
Neprognozējami remonta izdevumi un pastāvīga vizīšu plānošana pie meistariem maina daļas autovadītāju paradumus, liekot meklēt alternatīvas līzingam vai tradicionālajām īpašumtiesībām. Viena no tām ir automašīnas abonements. Šis modelis, kad par nolīgtu ikmēneša maksu tiek lietota automašīna, bet visas apkopes rūpes un finanšu riski tiek nodoti pakalpojuma sniedzējam, jau tiek piedāvāts arī Lietuvā. Lai gan šāds risinājums ne vienmēr ir lētāks, piemēram, par līzinga maksājumu, tas sniedz to, kā visbiežāk pietrūkst, ekspluatējot savu automašīnu, – pilnīgu skaidrību par izdevumiem un brīvību no tehniskās apkopes rūpēm.
Automašīnu abonēšanas uzņēmuma „MyBee” pārdošanas vadītājs Jonas Vainius Raulynaitis novērojis, ka haotisku un neplānotu izdevumu novēršana nereti kļūst par galveno iemeslu, kāpēc šo modeli arvien drošāk atklāj gan privātie autovadītāji, gan mazie uzņēmumi.
„Vienā fiksētā ikmēneša maksā ir iekļauti visi galvenie ekspluatācijas izdevumi: tehniskā apkope, bojājumu remonts, sezonālā riepu maiņa un to uzglabāšana. Autovadītājam vairs nav jāuzkrāj rezerve automašīnas apkopei vai jāuztraucas, ka negaidīts bojājums izjauks personīgo budžetu, – visi šie rēķini un organizatoriskās rūpes gulstas uz pakalpojuma sniedzēju,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.
„MyBee” pieredze rāda, ka pat jaunām vai gandrīz jaunām automašīnām gadās dažādi bojājumi. Uzņēmums parūpējas ne tikai par remontu, bet arī par maiņas automašīnu, kamēr klienta lietotais transportlīdzeklis tiek remontēts.
Viens no automašīnas uzturēšanas izdevumiem, ko arī sedz abonēšanas pakalpojuma sniedzējs, ir apdrošināšana. KASKO apdrošināšana 40 tūkst. eiro vērtai automašīnai provizoriski var izmaksāt aptuveni 800–1500 eiro gadā. Obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA) var izmaksāt no aptuveni 100 līdz dažiem simtiem eiro gadā atkarībā no automašīnas, autovadītāja pieredzes un apdrošināšanas vēstures.
Kā norāda sarunu biedri, pērkot automašīnu, cilvēki bieži vispirms domā par tās cenu vai līzinga maksājumu apmēru, aizmirstot par visiem pārējiem nepieciešamajiem un būtiskajiem izdevumiem.
„Visbeidzot, ne visi var vai vēlas uzņemties saistības pret līzinga uzņēmumiem, savukārt abonementa gadījumā nav jāiesaldē liela summa pirmajai iemaksai, un pats pakalpojuma līgums klientam sniedz daudz lielāku elastību,” piebilst J. V. Raulynaitis.